Katru gadu, ņemot vērā pieejamos resursus un iespējas, veicam ugunsdrošības pārbaudes dzīvojamajās ēkās, jo tieši tajās visbiežāk notiek ar nelaimes.
Ugunsdrošības prasību ievērošana palīdz mazināt ugunsgrēku risku, bet nelaimes gadījumā nodrošina savlaicīgu un drošu cilvēku evakuāciju, tā pasargājot dzīvības, norāda VUGD priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis.
Elektroinstalācija, mantu uzglabāšana un instrukciju neievērošana
Saskaņā ar Ugunsdrošības noteikumu 103. punktu, uz balkoniem un lodžijām ir kategoriski aizliegts novietot: Gāzes balonus (degtspējīgas vai oksidējošas gāzes). Viegli uzliesmojošus un degošus šķidrumus.
Saskaņā ar VUGD datiem pagājušajā gadā 26% no visiem ugunsgrēkiem izcēlās tieši dzīvojamās ēkās. Veicot pārbaudes, visbiežāk konstatētie ugunsdrošības pārkāpumi ir šādi:
Nepārbaudīta elektroinstalācija – 36% dzīvojamo māju nav veikta elektroinstalācijas pārbaude. Gadu gaitā ir mainījušies cilvēku paradumi un pieaudzis vienlaikus lietoto elektroierīču skaits, savukārt elektroinstalācijas daudzās ēkās ir novecojušas, palielinot īssavienojumu risku. Sertificētiem speciālistiem elektroinstalācija jāpārbauda vismaz reizi desmit gados, un konstatētās nepilnības jānovērš pēc iespējas ātrāk.
Priekšmetu glabāšana nepiemērotās vietās – 20,8% māju dažādi materiāli un mantas tiek turētas kāpņutelpās, bēniņos, elektrosadales telpās vai skapjos. Daudzdzīvokļu māju bēniņi, balkoni un pagrabi jāizmanto tikai paredzētajam mērķim – tajos nedrīkst veidot noliktavas, kas var veicināt uguns izplatīšanos un apgrūtināt gan iedzīvotāju evakuāciju, gan ugunsdzēsēju darbu.
Neatbilstoši evakuācijas ceļi – 13% ēku kāpņutelpās un zem kāpnēm novietoti priekšmeti, konstatēta patvaļīga būvniecība, kā arī durvis evakuācijas ceļos nav viegli atveramas. Evakuācijas ceļiem jābūt brīviem un netraucēti pieejamiem, jo jebkurš šķērslis ugunsgrēka gadījumā var apdraudēt cilvēku veselību.
Ugunsdrošības instrukciju nezināšana vai neesamība – 10,7% gadījumu daudzdzīvokļu ēkām nav izstrādātas ugunsdrošības instrukcijas koplietošanas telpām un teritorijai, savukārt 12% gadījumu iedzīvotāji nav par tām informēti. Instrukcija nosaka konkrētai ēkai piemērotas ugunsdrošības prasības, kā arī rīcību ugunsgrēka gadījumā un informāciju par inženiertehniskajām sistēmām.
Kopš 2020. gada 1. janvāra dūmu detektoru uzstādīšana ir obligāta visos mājokļos, tostarp dzīvokļos. Aizvadītajā gadā ugunsdzēsēji dūmu detektora signālu dzirdēja 34% mājokļu, kuros bija izcēlies ugunsgrēks. Savukārt 54,15% gadījumu detektors nebija uzstādīts, bet vēl 11% situāciju tā esamību nebija iespējams noskaidrot, informē VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Viktorija Gribuste.
Kāds sods pienākas
Par ugunsdrošības prasību neievērošanu, kā to nosaka normatīvie akti, var tikt izteikts brīdinājums vai piemērots naudas sods. Fiziskajām personām sods paredzēts 6–56 naudas soda vienību apmērā (no 30 līdz 280 eiro), savukārt juridiskajām personām – 56–280 naudas soda vienības (280–1400 eiro).
Ja ugunsdrošības prasību pārkāpuma rezultātā ir izcēlies ugunsgrēks, sankcijas ir stingrākas: fiziskajām personām sods var sasniegt 28–86 naudas soda vienības (140–430 eiro), bet juridiskajām personām – 280–860 naudas soda vienības (1400–4300 eiro).
Administratīvais sods tiek piemērots personai, kura konkrētajā gadījumā atbild par ugunsdrošību. Tā var būt individuālās dzīvojamās mājas īpašnieks, daudzdzīvokļu mājas pārvaldnieks, ja viņam uzticēta ugunsdrošības prasību ievērošana koplietošanas telpās, vai arī visi dzīvokļu īpašnieki, ja šis pienākums nav deleģēts pārvaldniekam un kopīpašuma daļās netiek nodrošināta normatīvo prasību izpilde, skaidro V. Gribuste.
